“Tā ir Konsuela C, bet mēs viņu saucam par Konču, viņai ir seši gadi, viņa ir sirma, ļoti liela, droša, mierīga un uzticama pēc dabas, lai gan nav viegli jājama…. Patīk tās sajūtas, esot zirgā, pat nevaru izteikt, kā tas ir, ka kaut kas aizrauj patiesi no visas sirds”, stāsta sešpadsmitgadīgā Katrīna, kas ar jāšanas sportu nodarbojas trīs gadus.

Aizrautība ir tik spēcīga, ka Katrīna ceļas agros rītos pilnīgi visas brīvdienas bez izņēmuma, lai trauktos uz Tērveti un pavada cauras dienas staļļos. Viena lieta ir skaisti sēdēt zirgam mugurā, bet pavisam cita ikdienas zirgu kopšana – tīrīšana, aploku mainīšana seglošana… tas viss ir smags darbs.

Starp citu jāšana ir vienīgais olimpiskais sporta veids, kurā vīrieši sacenšas kopā ar sievietēm. Jāšanas sportā ir divi veidi – iejāde un konkūra jeb šķēršļu pārvarēšana. Zirgi ir spējīgi redzēt visu, kas ir priekšā un kas ir aizmugurē, jo redz 360 grādu leņķī, bet ausis norāda virzienu, kurā tas skatās.

“Zirgi ir lieli, bailīgi un lielākajā daļā draudzīgi, izņemot tos, kuriem ir bijusi slikta pieredze saskarsmē ar cilvēkiem. Zirgi labāk uztver runātāja toni, nekā vārdus Zirgiem ir ļoti smalka dzirde, tāpēc tie ir tik tramīgi, ka izbīstas no katra troksnīša. Zirgi ir ļoti labi draugi, atpazīst savējo cilvēku”, pieredzē dalās Katrīna. Jāšana fiziski pat neesot tik grūta, pats grūtākais uzsākot ir pārvarēt bailes un pārkāpt savai komforta zonai. “Pamata nosacījumi – taisna mugura, papēži uz leju, kāja klāt, skats uz priekšu, rokas elastīgas,” kā mantru noskaita Katrīna ikdienas treniņos dzirdēto.

Starp citu, atšķirībā, no lielāka vairuma dzīvnieku, zirgi pasauli redz krāsainu, nevis melnbaltu, bet ļoti slikti atšķir zilo krāsu no sarkanās krāsas. Zirgiem, tieši tāpat kā suņiem, ir lieliska oža, tāpēc veci zirgi, kuriem ir slikta redze, vadās tikai pēc ožas. Tie pēc ožas ir spējīgi pazīt savus seglus, no liela attāluma ir spējīgi atšķirt, zāle ir ēdama vai nav.