By Kristine

Šis ir Zelta gads. Astrologu skaidrojumā – unikāls planētu izkārtojums, kāds notiek reizi 60 gados. Un tīri vai neticami, man gads iesākās unikāli! Pats aizraujošākais, ka es šķiet neko unikāli atšķirīgu nedarīju, viss notiek pats par sevi… Un atrisinās neticamais. Uz šādas apdullinošas sajūtas uzdūros podkāstam par tēmu Thinking Big. Mani vienmēr ir kaitinājuši uzsaucieni domāt ārpus rāmjiem, spraust lielus mērķus, skatīties pēc jaunām virsotnēm utt. Bet tagad nu ir kaut kas noticis, jo es redzu, ka TAS ir noticis.

Cilvēkiem pa lielam negribas visu šo think big, act bold tieši tāpēc, ka tas liek viņiem sajusties slikti, kad nekas no tā visa nenotiek. Tāpēc labāk neko nesacerēties. Izrādās patiesībā tās visas ir prāta spēles (mindset), jautājums tikai, cik lielā mērā ļaujam prātam ar mums pašiem spēlēties.

Izrādās, ka ārpusrāmju domāšana ir viena no svarīgākajām lietām, ko mēs kā cilvēki spējam izdarīt. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam padarīt savu un apkārtējo cilvēku dzīvi dzīves vērtu, jo tikai domājot big, mēs spējam iekustināt pārmaiņas…

Ļoti bieži taču izrādās, ka tas, kas nav iespējams šobrīd, pēkšņi kļūst iespējams kaut kad vēlākā laikā. Tieši tāpēc spēja noticēt neiespējamajam (spēja savam prātam to iestāstīt) palīdz mainīt,  galvenokārt, savu iekšpasauli, un galu galā mainīt pašam savu dzīvi. Grūtākais tajā visā ir tas, ka šī spēja domāt big attiecībā uz sevi un ticēt šim big sapnim prasa ticību pašam sev. Un no šejienes arī ‘aug kājas’ tam, ko saucam par pašapziņu vai pašvērtējumu, kuru izrādās, neviens cits, bet paši būvējam vai graujam. Labā ziņa ir tāda, ka thinking big ir prasme, kuru iespējams apzināti uztrenēt.

Un noslēgumā, pats lieliskākais, ko sniedz big domāšana ir tas, ka beigu beigās vairs nebūs svarīgi vai sasniedzāt savu big mērķi, jo dzīve, jau ejot uz to, bija mainījusies…

Tādas, lūk, pārdomas pēc šī podkāsta: https://thelifecoachschool.com/podcast/244/