Ir 15.decembra sestdienas rīts, Facebook laika joslā aicinājumi uz pieciem dažādiem Rīgas tirdziņiem… “Palasīšu ziņas,” nodomāju, bet pirms tam jāizlaužas cauri uzlecošajiem baneriem “Ziemassvētku Ziemassvētki”, “Bezgalīgas atlaides”, “Svētki iemirdzas”…

“Kad vēl būs tāda iespēja ko nopirkt ar tādām atlaidēm? Un ir taču kaut kas ģimenei jāuzdāvina! Ir taču Ziemassvētki!”, domas šaudās pa galvu. Bet, ja mierīgi padomāt, vai tiešām? Vai tiešām ir kaut kas jānopērk, jo ir Ziemassvētki?

Tā īstā sajūta – Ziemassvētku noskaņa, mūsos ir iesakņosies bērnībā. Tā mirdzošā sajūta, kad mums ir pievērsta uzmanība, jūtamies skaisti, mīlēti un visapkārt ir brīnums un dāvanas skaistās milzīgās kastēs zem eglītes. Tieši šāda ainiņa pati par sevi uzburas prātā, tiklīdz sadzirdu “Svētki iemirdzas” vai uzklikšķinu uz ielūguma uz Ziemassvētku tirdziņu, un uzreiz šķiet – ir jāiet! Jāpērk tie Ziemassvētki!

Lielbritānijā veiktais pētījums atklāj, ka cilvēkam vispatiesākā Ziemassvētku sajūta ir 9 gadu vecumā. Vēlāk, laikam ritot, dāvanu iegāde, eglītes dekorēšana, svētku vakariņu gatavošana pārvēršas par nostalģisku Ziemassvētku drudzi, ar kuru mēs cenšamies atjaunot šo bērnības sajūtu. Lielākajai daļai (56% respondentu) dēļ ikdienas stresa, finanšu trūkuma un pareizo dāvanu iegādes spiediena Ziemassvētku gars ir pilnībā izgaisis 20 gadu vecumā. Vairāk nekā puse jeb  55% aptaujāto tā arī godīgi pasaka, ka daudz labprātāk šo ‘īpašo’ vakaru pavadītu mierīgi gultā.

Ziemassvētki ir jāsvin un svētku sajūta ir mums nepieciešama. Tieši tāda, kādu to izjutām deviņu gadu vecumā, kad ticējām brīnumam, dāvaniņas gatavojām savām rokām un lielākā laime bija visiem kopā rosīties virtuvē un zīmēt ģīmīšus uz piparkūkām. Vienīgais, ka svētkus nevar nopirkt, tie ir jārada katram pašam.

by KRISTĪNE