Par Barselonu ir dzirdēts daudz un, izmantojot iespēju, ka mums ir tieši 8 stundas tās apskatei pa ceļam uz citu gala mērķi, devāmies uz slaveno pilsētu.

Bruņojušies ar vietnēs atrodamo informāciju par must see, must try, must have sastādījām maršrutu un devāmies ceļā.

Pirmais mērķis no lidostas ir nokļūt pilsētas centrā. Ar vilcienu no lidostas ērti nokļūstam līdz stacijai Plaça d’Espanya, no kuras esam saplānojuši visu dienu pārvietoties tikai kājām. Par to, ko paspējām, lasiet zemāk. Neapskatīts palika slavenais akvārijs, pludmale, stadions, tirgus, neuzbraucām augšā Montjuic castle, kā arī izpalika shopings!

Maģiskā strūklaka – Font Màgica de Montjuïc ir mūsu pirmais pieturas punkts.  Tā atrodas Miro parkā, turpat blakus ir Katalonijas Nacionālais mākslas muzejs. Strūklaka ir viena no top apskates objektiem Barselonā un patiešām ir iespaidīga. Ūdens kaskādes, plūdums, atsevišķie baseini, skulptūru dažādie augstumi liek tikai apbrīnot arhitektu Carles Buigas, kurš to ir radījis 1929.gadā. Tūrisma sezonā šeit līdz ar tumsas iestāšanos notiek krāsaini mūzikas šovi, kurus var klausīties un skatīties par brīvu, vērojot ūdens un gaismas saspēli. Martā viss vēl bija kluss.

Trīs Gaudi vietas – Guell Palace, Casa Mila, Casa Batllo – Antonio Gaudi, slavenais spāņu arhitekts, kura rokrakstu ir viegli atpazīt kā arhitektūrā, tā arī elpu aizraujošajā dizainā. Apmeklējot  Gaudi projektētās ēkas, var pilnībā izjust, ko nozīmē Gaudi. Darbi ir radīti iespaidojoties no dabas, tie ir traki krāsaini un ar savdabīgām formām. Guell Palace nav tik populārs tūristu mērķis kā citi objekti, bet, tā kā mums tas bija pa ceļam, nolēmām izstaigāt. Cilvēku pie kasēm nav, ieejas maksa 12 euro, un līdzi dod audio gidu. Audio gidu ir vērts ņemt (tas ir bez maksas). 45 minūšu ekskursija noris ātrā gaitā, lai nevienam neapnīk un, galvenokārt, stāstot interesantus faktus par arhitektu, interjeru un nama veidošanu. Pārsvarā neko no stāstītā šodien vairs neatceros, izņemot grandiozās ērģeles un spoguļus, tomēr, kad staigāju, bija interesanti.  Nākamā ēka, kuru izlēmām rūpīgāk papētīt bija Casa Mila vai La Pedrera. O, šis nu gan ir nams! Jau no ārpuses izskatās brīnišķīgi. Jūgendstila ēka izceļas ar viļņainām fasādēm un sarežģītiem kokgriezumiem un uzreiz var atpazīt Gaudi rokrakstu. Arī šeit nekādas rindas pie kasēm nav, samaksājam 25 euro, paņemam audio gidu (bez maksas) un dodamies apskatē. Jau ejot iekšā pa greznajiem dzelzs vārtiem arhitekta roka ir pamanāma – neskaitāmi vijumi, pinumi un izliekumi. Tā kā šis ir dzīvojamais nams (pieminēts arī pēdējā D.Brauna darbā), tad te ir arī pazemes garāža. Tik glaunu auto iestūrēšanu garāžā, mēs vēl nebijām redzējuši.  Dzīvojamais nams ir tipisks 20.gs. ‘sabiedrības krējuma’ dzīves stila paraugs, pie tam visā ēkā ir tikai dažas taisnas sienas un taisnleņķa stūri. No jumta terases paveras brīnišķīgs skats pār pilsētu, tik jāņem vērā, ka lietus laikā ieeja būs slēgta.  Pa ceļam gājām garām arī Casa Batlo , bet mēs jau bijām apmeklējuši un izpētījuši divus Gaudi darbus, sajūta bija tāda, ka Gaudi nu jau ir par daudz, tādēļ šo namu apskatījām tikai no ārpuses.

Par La Ramble biju dzirdējusi daudz un bieži. Esot jāapmeklē obligāti.  Tā ir galvenā pilsētas iela, kur pa vidu plūst tūristu pūļi.  Gājēju iela ir pa vidu lielajai ielai un turpat arī neskaitāmas kafejnīcas. Dabūt var visu ko  – alus, tapas, sangria, paella – visas galvenās nodevas tūristiem, atliek tiek pasūtīt.  Es tā arī īsti nesapratu, kas tas tāds un kāpēc tik slavens! Ja negribas grūstīties pa cilvēku pūļiem, tad pietiek paiet pāris kvartālus un labāk nogriezties kādā citā ielā.  Liels zaudējums nebūs, jo arī pēc trim un četriem kvartāliem viss izskatīsies nudien tāpat.

No La Ramblas iegriezāmies Gotiskajā  kvartālā tieši šarmanto Placa Reial! Gotiskajā kvartālā ir skaistas ieliņas, pa kurām staigājām krustām šķērsām, baudot seno romiešu un viduslaiku arhitektūru. No Placa Reial aizejiet arī uz Placa Sant Jume, kur atrodas Katalonijas valdības sēdeklis jau kopš viduslaikiem. Tuvojās pusdienlaiks un izvēlējāmies paēst pusdienas, kolēģes ieteiktajā visvecākajā Barcelonas bārā – El Chigre 1769. Bārs atrodas Santa Maria del Mar bazilikas sānielā un uzreiz nav tā pamanāms.  Bārs izrādījās ar kompaktu ēdienkarti, labu vīna izvēli un garšīgāko antrekotu.  Noteikti, ieejiet kaut uz glāzi vīna, jo atmosfēra tajā ir īpaša, http://elchigre1769.com/en/.

Pikaso muzejs atrodas skaistā vietā gotiskajā kvartālā. Ja Pikaso, kā mākslinieks ir ļoti mīļš, tad rekomendēju biļetes nopirkt iepriekš tiešsaistē, lai nav jākavē laiks, jo rindas pie kasēm ir milzīgi garas. Mums Pikaso tik ļoti nepatīk, lai apmeklētu muzeju, tāpēc ielūkojāmies muzeja suvenīru veikaliņā noskaidrot, ko tad Pikaso ir radījis. Veikaliņš ir neliels, bet redzamo darbu (reprodukciju)  skaits ir ļoti liels un, principā, pat neejot iekšā muzejā, varēja gūt labu priekšstatu par mākslinieka daiļradi.

Placa de Catalunya – pirmais vārds redzot slaveno laukumu – un tas ir viss?! Jā, tas ir viss un nekā tur nav. Placa ir pagalam vienkāršs laukums, kura dēļ patiešām nav vērts tērēt laiku, vien tik, cik tās 2 minūtes, lai tam pārietu pāri.

Sagrada Familia – jāredz! Bet to jau zina visi, kas pošas uz Barselonu.  Biļetes jāpērk internetā ļoti laicīgi, jo citādi diez vai izdosies tikt iekšā. Cilvēku pūlis ir milzīgs, jo Sagrada Familia šeit ir populārākais tūrisma objekts un to apmeklē vairāki miljoni cilvēku gadā. Katedrāle ir iespaidīga un vienreiz dzīvē tā ir jāredz. Ir iespējams uzbraukt arī torņos un pavērot pilsētu no augšas, taču tas nemaz nav tik iespaidīgi un par katru torni ir jāiegādājās atsevišķa biļete.  Katedrālei ir jāapiet arī apkārt un, kad elpu  Gaudi vairs nerauj ciet, var doties uz kādu no tuvākajiem parkiem pasēdēt.

Pastaiga ar kājām visas dienas garumā ir ļoti nogurdinoša un kā pēdējo objektu maršrutā izvēlējāmies aiziet un beidzot iechillot  Park de la Ciutadella. Tas ir 10.gs celts parks un izveidots agrākās militārās ēkas vietā.  Visur atrodas soliņi atpūtai, laivas, lai pabraukātu pa dīķi un vietas, lai apbrīnotu centrālo strūklaku – neoklasicisma roku darbu. Vasarā parks ir noteikti daudz skaistāks un zaļāks, bet arī pavasarī relaksētā atmosfēra parkā bija ļoti patīkama. Pēc tam, ejot cauri Triumfa arkai, nonāksiet tieši pie metro.

Kopumā Barselona, Katalonijas apdzīvotākā pilsēta, ir viena no tām vietām, par kurām viedoklis obligāti ir jāiegūst katram pašam. Tai ir slavena un īpaša arhitektūra, aktīva pilsētas dzīve un garšīgi ēdieni.  Arī tad, ja tev ir tikai viena diena – ceļojums ir tā vērts!