Andorā slēpot līdz šim nebija sanācis! Esmu nesen atgriezusies un pastāstīšu jums, kā man tur gāja. Viss ir ļoti skaisti – laika apstākļi bija brīnišķīgi, kaut gan sniegs varēja būt vairāk, laba viesnīca un pie viena arī neliela must see ekskursija Barcelonā, par kuru pastāstīšu nākošreiz.

Iebraukt Andorā no Spānijas puses var tieši pa vienu ceļu, un tā kā Andora nav ne Eiropas Savienība, ne Eiropas ekonomiskā zona, tad turam gatavībā savas pases. Robežsargi mierīgi sēž savās būdās un vēro iebraucošās auto, tomēr mums uzmanību nepievērš. Andora ir neliela valsts, bet tomēr te atrodas lielākais kūrorts Pirenejos – Grandvalira.

Slēpošanai arī izvēlējāmies lielāko valsts kūrortu Grandvalira – https://www.grandvalira.com/en . Marta sākumā sniega ir maz un nebija snidzis jau vismaz vairākas nedēļas. Bijām uz kalna jau 9.rīta, bet tā kā naktī ir – 5, bet dienā + 20, tad trases no rīta ir vienkārši ledainas. Pacēlāji iet ļoti augstu un ilgi, savukārt trases sanāk tieši zem pacēlājiem un ir īsas. Austrijā tās ir daudz, daudz garākas. Garākais nobrauciens, kuru var saplānot ir nepilni 6 km. Labā ziņa – auto bez maksas var novietot pie El Tarter pacēlāja. Tur atrodas milzīgs stāvlaukums, pacēlāja karšu iegādes centrs un neliela kafejnīca. Sestdienas rītā vēlams jau būt klāt pirms 9.00, jo, atbraucot nedaudz vēlāk, vietas, kur novietot auto ir pavisam maz. Grandvalirai ir arī sava mobilā lietotne, kurai ir dažas patiešām cool funkcijas. Aps parāda, cik km katru dienu nobraukti, kur bijis lielākais ātrums. Aps citreiz strādā, citreiz – ne .

Ekipējumu nomājām 2 reizes – vienreiz pie Encamp pacēlāja, otrreiz – Vall Nord. Cenas ir apmēram 20-25 euro dienā par slēpēm (man vajadzēja tikai slēpes), tomēr visas slēpes, kuras man nomā varēja piedāvāt, bija stipri lietotas. Skapīšu noma, kur atstāt ikdienas zābakus 5 euro dienā, lielais ski depot skapis uz nedēļu – 70 euro.

Ski buss. Pirmo reizi manā slēpotājas pieredzē Skibuss bija par maksu, apmēram 2 euro katrā virzienā. No paša centra, kur bijām apmetušies līdz pacēlajam jābrauc apmēram 30-35min. Sarakstu nekur nav, tā ka – sēdi un gaid,i un gan jau, ka busiņš būs.

Pusdienas uz kalna ir iespējams paēst vairākās vietās. Slēpotāju, kas ap pl.12.30 vēlas paēst ir milzums un ir jāpastāv rindā, jo kafejnīcu nav pārlieku daudz. Pusdienu piedāvājums visur ir līdzīgs un var dabūt gan burgerus ar frī, gan spageti carbonara (13.50 euro), gan alu (3.50 euro). Itālijā iecienītais Apperol Spritz te nebija!

Tax Free. Kaut kā manā atmiņā bija palicis, ka Andora (tāpat kā Livinjo) ir beznodokļu zona. Nepamanīju! Cenas lētākas tikai alkoholam un cigaretēm salīdzinot ar Latvijas cenām. Viss pārējais – kā jebkur citur. Bet, ja nu ir vēlme iepirkties, tad, esot Andorā, februāra beigās, iespējas ir lielas.

Pilsētas centrs ir neliels un viegli izstaigājams ar kājām. Uz gājēju ielas atrodas veikali, bankas, restorāni, kafejnīcas un ļoti liels supermārkets. Ielas ir ļoti tīras, nekādas drazas nemētājas un arī ārpus galvenajām ielām, nekādu šrotu neredzējām. Viss glīti sakrauts kaudzēs, apsiets un atstutēts.

Galvenās gājēju pārejas papildus luksoforiem, aprīkotas ar gaismām uz zemes – ja es bakstos telefonā, man nav pat galva jāpaceļ, lai redzētu var iet pāri ielai vai nevar. Sarkans – gaidu, zaļš – eju. Tiešām laba doma papildus drošībai!

Tabakas muzejs man likās vienīgais interesantais muzejs Andorā. Uz to var nokļūt ar busu L5. Līdz šim nemaz nezināju, ka Andorā agrāk tika audzēta tabaka un vietējie iedzīvotāji kara laikā nodarbojās ar kontrabandu uz abām pusēm: Franciju un Spāniju. Ja sanāk laiks, noteikti jāaiziet , jo muzejs ir interesanti izveidots, ekskursija nav ne par īsu, ne par nogurdinošu un beigās var nopirkt arī tabakas sēklas. Vairāk info šeit: https://www.museudeltabac.com/?lang=en

Andorā ir ļoti, ļoti, ļoti daudz krievu valodā runājošo tūristu un attiecīgi arī apkalpojošais personāls pielāgojas kontingentam. Viesnīcās, restorānos, veikalos – vienmēr ir vairāki cilvēki, kas runā krievu valodā. Arī mūs, gaišās ādas krāsas dēļ, šad un tad noturēja par russo.

Interneta lietošana, tas nu gan ir kaut kas traks! Datu pārraides cenas (Andora nav ES valsts) ir tādas kā Amerikā, un līdz ar to visur nācās izmantot iespēju pieslēgties wi-fi, kurš, ņemot vērā lielo lietotāju daudzumu, pārsvarā arī nemaz nedarbojās.

Kopumā varu teikt, ja gribas mūziku, apperol spritz, apre ski un garas trases , tad brauciet uz Itāliju! Andorā it kā ir viss tas pats, bet tomēr nav tā vieta, kur atgrieztos otrreiz.